Sporta klubs “Rīga”

  1. gadā savu darbību uzsāka sporta klubs “Rīga”, un par šī kluba galveno dibinātāju var uzskatīt Rīgas pašvaldību. Neskatoties uz savu salīdzinoši ilgo darbības laiku, sporta klubs savu darbību pārtrauca. Arī šajā procesā piedalījās (to atbalstīja) Rīgas pašvaldība, jo tai nebija pieņemams, ka sporta klubs nenes nekādu lielo peļņu, bet gan strādā ar lieliem zaudējumiem un lieliem parādiem. Kluba zaudējumi pārsvarā veidojās no nodokļu maksājumiem.

Kluba veidošanā piedalījās arī uzņēmums “Rīgas satiksme”, kas veic pasažieru pārvadājumus Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ar dažādiem autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem; uzņēmums SIA “Reaton”, kas ir viens no tagadējiem lielākajiem Latvijas daudznozaru uzņēmumiem, kas tirgū darbojas jau no 1988. gada, būvniecības uzņēmums “Remus”, kura darbības sākumi meklējami jau 1961. gadā, kā arī Latvijas Hokeja federācija (LHF), kura atrodas Raunas ielā 23, Rīgā, LV – 1039.

Pašos kluba dibināšanas pirmsākumos tika izvirzīts viens galvenais uzdevums – pilnveidot rīdzinieku brīvā laika aktivitātes, piedāvājot tiem iesaistīties dažādās interesantās sporta nodarbībās.

Sporta klubam “Rīga” bija vairāki galvenie uzdevumi: attīstīt, pilnveidot un popularizēt Rīgā komandas sporta veidus – hokeju, futbolu, basketbolu – , kā arī individuālos sporta veidus; pilnveidot iedzīvotāju brīvā laika aktīvu un kvalitatīvu izmantošanu, īpašu vietu ierādot bērnu un jaunatnes sportam, kā arī izglītības un audzināšanas darbam; popularizēt veselīgu dzīvesveidu; uzlabot un pilnveidot kluba materiāli tehnisko bāzi, inventāru un profesionāli nodrošināt nodarbību procesu; nodrošināt pašvaldības sporta objektu racionālu izmantošanu; rast iespēju talantīgākajiem atlētiem iekļūt valsts izlasēs, sekmēt un visādi atbalstīt viņu piedalīšanos Eiropas, Pasaules čempionātos, kā arī olimpiskajās spēlēs; savā darbībā kvalitatīvi iestrādāt un virzīt jaunatnes sporta programmas hokejā, futbolā, basketbolā u.c., kuri guvuši atzinību galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāju vidū.

Svarīgi ir piebilst, ka kluba pamata sporta veids vienmēr bija tieši hokejs. Neskatoties uz to, ka sporta klubs tika likvidēts, hokeja komandas vēl šobrīd pastāv, un tās darbojas nesaistoši likvidētajam sporta klubam.

Kā jau iepriekš tika minēts, sporta klubs “Rīga” atbalstīja arī individuālos sporta veidus un to pārstāvjus. Sporta klubs sekmēja individuālo sportistu veiksmīgus startus valsts un starptautiskā mērogā. Kā piemērus šeit var nosaukt kanoe airētāju Jefimiju Klementjevu un šāvēju Afanasiju Kuzminu. Abi ir pasaules klases sportisti ar olimpisko spēļu pieredzi. Afanasijs ir Barselonas olimpisko spēļu čempions, 1988. gada Seulas Olimpisko spēļu čempions, 11. kārtējais Pasaules un 10. kārtējais Eiropas čempions.

Katram sporta veidam, ko piedāvāja sporta klubs “Rīga”, bija savs koordinators, piemēram, par futbolu bija atbildīgs Andrejs Šakurovs, par hokeju – Armands Simsons, par jaunatnes hokeju – Māris Dambrovskis, par volejbolu – Pāvels Seļivanovs, kas bija arī valdes (sporta kluba) priekšsēdētājs.

Sporta kluba adrese: Uzvaras bulvāris 10, Rīga, LV – 1048.

Pateicoties sporta kluba “Rīga” darbībai, tika nodrošināta pašvaldības sporta objektu (stadions Krišjāņa Barona ielā 116 A, Rīgā; Nacionālā sporta bāze (NSB) “Arkādija”, kurā nodarbojās ar smagatlētiku, vingrošanu, aerobiku, atlētisko vingrošanu, sambo, volejbolu, basketbolu, futbolu un cīņas sporta veidiem) racionālā izmantošana.

Rīgā šobrīd pastāv ļoti daudz citu sporta klubu, tā kā nesēdi mājās, nespēlē datorspēles un neaizņemies patēriņa kredītus, lai atpūstos ar draugiem piektdienas vakaros kādos naktsklubos (ja vēlies uzzināt kaut ko jaunu par kādreizējiem naktsklubiem, tad ieskaties “Casablanca” un “Ed Hardy Club”) – labāk dodies uz kādu sporta klubu, lai nodarbotos ar organismam un veselībai vajadzīgajām sportiskajām aktivitātēm.

 

Latvijas labākās basketbola komandas

Katru gadu vairākas personas tiek uzņemtas Latvijas basketbola Goda zālē. Goda zāle tika izveidota, lai apkopotu un popularizētu informāciju par Latvijas basketbola izcilākajām personībām un spožākajām uzvarām.

Goda zālē tiek uzņemti izcili basketbola spēlētāji, treneri, sacensību rīkotāji, tiesneši un arī komandas, kas guvušas lielus panākumus dažādās starptautiskajās sacensībās.

  1. gada 4. maijā Šveices pilsētā Ženēvā notika pirmais Eiropas čempionāts, kura finālspēlē Latvijas valstsvienība pārspēja Spānijas izlasi un kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem. Šajā čempionātā pavisam kopā piedalījās 10 komandas.

Latvijas valstsvienības sastāvā (komandā) bija desmit ievērojami tā laika basketbolisti – Jānis Lidmanis, Mārtiņš Grundmanis, Rūdolfs Jurciņš, Andrejs Krisons, Eduards Andersons, Džems Raudziņš, Edgars Rūja, Visvaldis Melderis, Herberts Gubiņš un Aleksejs Anufrijevs.

Latvijas valstsvienības treneris Valdemārs Baumanis pēc vairākiem gadiem akcentēja to, ka uzvara šajā čempionātā bijusi pelnīta. Baumanis sacīja, ka viņam esot izdevies atrast izcilus piecus spēlētājus, kas viens otru lieliski esot papildinājis.

  1. gadā Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) pēc franču sporta laikraksta l’Equipe ierosinājuma sarīkoja (noorganizēja) pirmo oficiālo Eiropas labāko klubu turnīru – valstu čempionvienību kausa cīņu. Šo pirmo kausu ieguva basketbola komanda “Rīgas ASK”. Rīgas SKA var uzskatīt par trīskārtēju šī kausa ieguvēju, jo šī basketbola komanda ieguva kausu arī 1959. gadā un 1960. gadā.

Par trīskārtējiem Eiropas kausa ieguvējiem kļuva vairāki spēlētāji – Alvils Gulbis, Maigonis Valdmanis, Ivars Vērītis, Leons Jankovskis, Jānis Krūmiņš, Oļģerts Hehts, Aivars Ļeončiks, Gundars Muižnieks, Valdis Muižnieks, kā arī treneris Aleksandrs Gomeļskis.

Rīgas ASK komandas spēkam bija vairāki avoti. Pēc kara Latvija bija kļuvusi par vietu, kurā dzīvoja pat ļoti talantīgi basketbola spēlētāji.

Sieviešu basketbola komandas “Rīgas TTT” sasniegumi bija unikāli – tika iegūti 18 laikraksta Naroden Sport dāvātie kausi.

Pēdējais lielākais šīs komandas sasniegums tika iegūts 1987.gadā, kad, pateicoties treneriem Andrim Purkalnam un Jurim Garkalnam, Rīgas TTT uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā.

Rīgas TTT izveidotājs un pirmais treneris bija Oļģerts Altbergs. Dzimis 1921. gada 6. maijā, miris 1998. gada 17. decembrī.

Kopumā Rīgas TTT laika posmā no 1960. gada 1984. gadam ieguva 21 zelta medaļu Padomju Savienības (PSRS) čempionātos. Iespējams, ka šī komanda būtu ieguvusi vēl vairāk sasniegumu un panākumu, taču vairākus gadus Padomju Savienība nepieteica savas komandas Eiropas klubu turnīriem.

Latvijas (PSR) vīriešu izlase uzvarēja pirmajā PSRS rīkotajā tautu spartakiādē, kura tika rīkota 1956. gadā Maskavā, toties Latvijas (PSR) sieviešu izlasei izdevās veikt neatkārtojamu panākumu sēriju – uzvaras sešās PSRS tautu spartakiādēs – 1963., 1967., 1971., 1975., 1979. un arī 1983. gadā.

  1. gada 20. aprīlī Kiprā (pilsētā Limasolā) Rīgas Barons/ LMT komanda Latvijai atnesa izcīnītu Eiropas kausu pēc 48 gadu pārtraukuma vīriešu komandas konkurencē. Rīgas Barons/ LMT pārspēja Beļģijas komandu “Dexia Mons Hainaut” (63:62).

Šajā FIBA izaicinājuma kausa izcīņā piedalījās kopā 38 komandas no 23 valstīm. Lai iegūtu kausu, Rīgas Barons/ LMT aizvadīja 13 spēles, no kurām deviņās guva uzvaru.

Rīgas Barons/LMT komandā šajā kausa izcīņā spēlēja basketbolisti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm: Raimonds Vaikulis, Rinalds Sirsniņš, Daiņus Adomaitis (Lietuva), Armands Šķēle, Giedrus Gusts (Lietuva), Rūdolfs Rozītis, Mārtiņš Kravčenko, Artūrs Brūniņš, Demetrijs Aleksanders (ASV), Kaspars Bērziņš, Žoau Batišta (Brazīlija) un Mihals Hlebovickis (Polija).

Vecākais treneris – Kārlis Muižnieks, treneri Edgars Teteris un Mārtiņš Zībarts.

Individuālais sports – riteņbraukšana

Kopumā pastāv ļoti daudz individuālo sporta veidu – golfs, jāšanas sports, orientēšanās, lēkšana uz batuta, sporta vingrošana, riteņbraukšana, loka šaušana u.c.

Aizvien lielāku interesi un popularitāti cilvēku vidū iegūst tieši riteņbraukšana. Riteņbraukšanas sports (saukts arī par velosportu) ir sporta veids, kurā riteņbraucēji jeb sportisti veic noteiktu distanci ar velosipēda palīdzību. Riteņbraukšanas sacensības iedalās dažādos veidos – treka riteņbraukšana, šosejas riteņbraukšana, kalnu riteņbraukšana, velokross, BMX u.c. Toties mūsdienās ir daudz cilvēku, kuri neiesaistās riteņbraukšanas sacensībās, bet gan veic parastus izbraucienus ar velosipēdiem kopā ar ģimeni vai draugiem. Arī tas ir apsveicami, jo riteņbraukšana ievērojami uzlabo cilvēka veselību.

Vispirms pievērsīsimies riteņbraukšanai kā sacīkšu sporta veidam. Riteņbraukšanā ātrumam un tempam ir ļoti liela nozīme.

Riteņbraukšanas pirmsākumi meklējami cariskās Krievijas laikā.

Kā pirmo latviešu riteņbraucēju mēs varam uzskatīt Eduardu Lāceru, kurš dzimis Valmierā. Eduards 1890. gadā piedalījās stafetes braucienā no Rēveles līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai.

Kad Latvija tika dibināta kā neatkarīga valsts (pēc pirmā pasaules kara), latvieši vēl aktīvāk iesaistījās riteņbraukšanā. Populāri bija dažādi braucieni, piemēram, maršruts Rīga – Daugavpils, Rīga – Ķemeri, Rīga – Jelgava u.c. Arī līdz mūsdienām latvieši nav pazaudējuši savu aktivitāti un centību šajā sporta veidā, jo latvieši vēl joprojām cīnās pasaules labāko riteņbraucēju vidū.

Pateicoties riteņbraukšanai, latvieši varēja izprast savu spēku, varēšanu un vienotību jau daudzus gadus atpakaļ. 1907. gadā tika nodibināta sporta biedrība “Marss”, kura darbojās līdz pat 2008. gada 31. martam. Šī biedrība savu darbu pārtrauca, jo dienu vēlāk (1. aprīlī) tika atklāta Rīgas Riteņbraukšanas skola, kura turpmāk nodarbojās ar jauno riteņbraucēju trenēšanu un skološanu.

  1. gada 15. jūlijā tika nodibināta Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF), kura līdz pat mūsdienām ir atbildīga par riteņbraukšanas sporta noteikumiem Latvijā. Tās galvenais mērķis ir attīstīt un pilnveidot Latvijā riteņbraukšanu kā sporta veidu, koordinējot dažādas riteņbraukšanas organizācijas un atbalstot, organizējot riteņbraukšanas sporta sacensības, kā arī atbalstot riteņbraucēju piedalīšanos Pasaules un Eiropas čempionātos, Olimpiskajās spēlēs u.c. sacensībās.

Jau vairākus gadus šī federācija (LRF) pasniedz balvu gada labākajam riteņbraucējam. Pirmo reizi šo balvu pasniedza 2013. gadā.

Riteņbraukšanas sacensības uzrauga Starptautiskā riteņbraukšanas savienība. Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (Union Cycliste Internationale – UCI) ir vispasaules riteņbraukšanas sporta pārvaldes organizācija, kuras uzraudzībā ir starptautiskie riteņbraukšanas noteikumi. UCI tika dibināta 1990. gadā. Šīs savienības (UCI) galvenā mītne atrodas Šveices pilsētā Eiglē. Šī organizācija pārrauga arī Pasaules čempionāta rīkošanu.

Riteņbraukšanu varētu uzskatīt par vienu no veselīgākajiem sporta veidiem Latvijā, jo, braucot ar velosipēdu, cilvēkam paātrinās vielmaiņa, uzlabojas pašsajūta, tiek trenēta sirds un plaušas, tiek uzlabota kuņģa un zarnu trakta darbība, uzlabojas asinsvadu sistēmas veselība, sievietēm riteņbraukšana atvieglo dzemdības un attālina menopauzes iestāšanos, toties vīriešiem tā samazina impotences risku. Ar veselīgu riteņbraukšanas palīdzību cilvēka mūžs tiek pagarināts pat līdz 10 – 15 gadiem.

Ir grūti uzskaitīt visus tos labumus, kurus sniedz braukšana ar riteni, tāpēc varbūt katram ir jāsāk apdomāt, vai nav īstais laiks ‘izvilkt’ savu riteni no garāžas un doties nelielos izbraucienos! Nevajag jau uzreiz piedalīties sacensībās!

Riteņbraukšanu var apvienot arī ar dažādiem citiem piedāvājumiem un spēlēm, piemēram, geocaching jeb slēpņošanu. Ja dosieties izbraucienā ar velosipēdu, lai sameklētu dažādus slēpņus, tad varat būt droši, ka Jūsu brīvdienas būs izdevušās. Pie tam riteņbraukšana un geocaching neko nemaksā, tā kā nebūs nepieciešams aizņemties mūsdienās tik ļoti populāros ātros kredītus.

Komandas sporta veidi

Kopumā pastāv diezgan daudz komandu sporta veidu, taču turpmāk apskatīsim basketbolu, futbolu, hokeju un volejbolu.

Basketbols (angļu: basketball) ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas (katrā komandā ir pieci spēlētāji). Katras komandas mērķis ir iemest basketbola bumbu pretinieku grozā, kā arī neatļaut pretinieku komandai kontrolēt bumbu vai iegūt punktus. Tā komanda, kas spēles laikā ieguvusi vairāk punktu, ir uzvarējusi. Ja rezultāts ir vienāds, tad tālāk seko spēles pagarinājums.

Basketbolu pārsvarā spēlē telpās (basketbola laukumos). Basketbola laukums ir ierobežots laukums, kurā notiek basketbola spēle. Basketbola laukumu izmērus un līniju izvietojumu nosaka starptautiski noteikumi. Šie izmēri ir atšķirīgi – FIBA (Starptautiskā basketbola federācija) laukuma izmēri ir 28 x 15 m, savukārt NBA (Nacionālā basketbola asociācija) — 28,65 x 15,24 m. Amatieru basketbolā laukumu izmēri arī var būt atšķirīgi.

Precīzu soda metienu basketbolā novērtē ar vienu punktu, metiens no laukuma tiek novērtēts ar diviem punktiem, bet metiens aiz trīspunktu līnijas tiek novērtēts ar trīs punktiem.

Basketbols kā spēle aizsākās 1891. gadā ASV, Springfīldā (pilsēta, kas atrodas Masačūsetsā), pateicoties Springfīldas koledžas fiziskās audzināšanas  instruktoram Džeimsam Neismitam. Viņš vingrotavas balkonam piestiprināja divus augļu grozus, kuros audzēkņiem vajadzēja iemest bumbu. Ar šo spēli viņš vēlējās padarīt interesantākas sporta stundas. Džeimsam tas arī izdevās, un beigu beigās basketbols ļoti strauji ieguva popularitāti ASV, un nedaudz vēlāk tas attīstījās arī citur pasaulē. Basketbolu ir iecienījuši arī daudzi skatītāji.

Futbols (angļu: football) ir viens no populārākajiem komandu sporta veidiem pasaulē, kurā piedalās divas komandas (katrā komandā ne vairāk par 11 spēlētājiem; viens no šiem spēlētājiem ir vārtsargs).

Futbolu spēlē uz taisnstūra laukuma (parasti šis laukums ir zālājs vai mākslīgais zāliens), kura izmēri ir 105 x 68 metri. Šo laukuma izmēru noteica FIFA (Starptautiskā futbola federāciju asociācija) sanāksmē Šveices pilsētā Cīrihē.

Futbola spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtus, iesitot bumbu pretinieka vārtos. Vārtsargs ir vienīgais no visiem spēlētājiem, kurš var pieskarties bumbai ar rokām. Pārējie spēlētāji spēles laikā, lai kontrolētu bumbu, var izmantot tikai kājas, precīzāk, pēdas. Tā komanda, kas ieguvusi visvairāk vārtu, ir uzvarējusi.

Ja spēles rezultāts beigās ir vienāds, tad tiek paziņots “neizšķirts”, kam tālāk seko pagarinājums un/vai 11 metru soda sitienu sērija.

Mūsdienu futbola sporta spēle tika pilnveidota Anglijā. 1863. gadā izstrādātie spēles noteikumi lika pamatus futbola spēlei, kuru spēlē mūsdienās.

Hokejs (angļu: hockey) ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus. Hokeja komanda parasti sastāv no 6 spēlētājiem – 3 uzbrucējiem, 2 aizsargiem un 1 vārtsarga. Hokejs ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē, jo spēlētāji uz slidām var sasniegt ļoti lielus ātrumus.

Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtus ar speciālu nūju palīdzību, iesitot ripu (speciālu gumijas disku) pretinieka vārtos.

Hokejs ir kļuvis ļoti populārs visā pasaulē, it īpaši valstīs, kurās ir vēss klimats, lai gan mūsdienās tam nav nekādas lielas nozīmes. Tāpat ir arī ar slēpošanu, piemēram, neskatoties uz to, ka Latvija nav kalnu zeme, šeit var nodarboties arī ar kalnu slēpošanu. Tāpat ir ar hokeju – nav vajadzīgs ārā liels sals, lai spēlētu hokeju, jo hokeju var spēlēt slēgtās hallēs, kurās var nodrošināt vajadzīgo temperatūru.

  1. gada 3. martā pirmo reizi tika sarīkota (organizēta) hokeja spēle, un šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja “dzimšanas dienu”.

Volejbols (angļu: volleyball) ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas. Volejbola laukuma vidū ir tīkls, kas sadala laukumu divās vienādās daļās.

Spēlētājiem ir jānogādā volejbola bumba pretinieka laukuma pusē un jāspēlē tā, lai tā arī piezemētos pretinieku laukumā. Spēlētāji savā starpā nedrīkst izveidot vairāk kā trīs piespēles.

Volejbols radās 1895. gadā ASV, pateicoties sporta skolotājam Viljamam Dž. Morganam. Latvijā volejbolu kā spēli ieviesa amerikāņu Jaunekļu kristīgās savienības (YMCA) darbinieki. Pirmās spēles notika Rīgā un Rēzeknē 1921. gadā, bet pirmā starptautiskā spēle notika 1923. gadā ar Igauniju.

Pastāv vairākas volejbola variācijas – minivolejbols, pioniervolejbols un pludmales volejbols. Pludmales volejbols ir iekļauts arī Olimpiskajās spēlēs jau no 1996. gada.

Kāpēc ir vajadzīgs sports?

Sports ir fiziskas aktivitātes, kuru mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība un augstu rezultātu sasniegšana sacensībās.

Ir pieci galvenie sporta novirzieni – augsto sasniegumu sports (nacionālo vai arī starptautisko sacensību līmenī), sacensību sports (sports tiek uzskatīts par pamatprofesiju), sports visiem (aktivitātes veselības un labsajūtas nostiprināšanai), veselības sports (mērķis ir uzlabot fizisko veselību un garīgo labsajūtu), invalīdu sports (cilvēkiem ar invaliditāti tiek piemērotas konkrētas fiziskas aktivitātes).

Mūsdienās ir neskaitāmi sporta veidi – futbols, volejbols, basketbols, riteņbraukšana, hokejs, slēpošana, individuālais sports u.c.

Sports ir vajadzīgs ikvienam no mums jebkurā vecumā, jo nodarbošanās ar sportu palīdz izārstēt tikpat kā visas kaites. Cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, mazāk saslimst ar ļaundabīgu audzēju, cukura diabētu un dažādām sirds kaitēm. Sportošana aizkavē novecošanos, uzlabo pašsajūtu.

Iepriekš tika minēts, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, mazāk saslimst ar ļaundabīgu audzēju. It īpaši sportošana palīdz pret dzemdes kakla un krūts vēža rašanos, jo tiek samazināts ķermeņa tauku daudzums un samazināta estrogēna producēšana. Fiziskās aktivitātes palīdz arī pret resnās zarnas vēža rašanos. Neskatoties uz to, ka tas zinātniski nav pierādīts, vairāki zinātnieki uzskata, sportiskās aktivitātes palīdz sagremot ēdienu un to izvadīt ātrāk caur zarnām.

Amerikāņu zinātnieki ir atklājuši, ka ne visiem intensīvas sporta nodarbības palīdz saglabāt fizisko formu un labu veselību. Vislabāk sportiskas aktivitātes palīdz tieši tiem, kuri iepriekš ilgstoši uzturējušies pie televizora vai strādājuši pie datora. Sākot nodarboties ar sportu, viennozīmīgi uzlabojas sirdsdarbība. Tikai fiziskā slodze nedrīkst būt ļoti intensīva, piemēram, pietiks tikai sākumā ar pastaigām, jo patiesībā ar cukura diabētu mazāk slimo tieši tie, kuri pastāvīgi pastaigājas, nevis trenējas līdz pamatīgam nogurumam.

Sportojot paātrinās cilvēka asinsrite, ieelpas kļūst daudz dziļākas, tādējādi vairāk tiek uzņemts skābeklis, kas tiek piegādāts visiem cilvēka orgāniem bagātīgākā stāvoklī.

Sports palīdz uzlabot arī smadzeņu darbību. Zinātnieki ir pierādījuši, ka fiziskās aktivitātes izraisa dziļas un ilgstošas izmaiņas neironu savienojumu veidošanās procesā, un tieši šie procesi veicina smadzeņu darbību. Tādā veidā var tikt uzlabota arī atmiņa.

Pastāvīgas sportiskās aktivitātes var mazināt iekšējo nemieru un arī depresiju. Nodarbošanās ar sportu nodrošina endorfīna rašanos, kas cilvēkam rada labsajūtu. Pēc dienas, kas bijusi stresa pilna, speciālisti pat iesaka veikt kādu nelielu sportisku aktivitāti, lai nomierinātos. Kustoties tiek attīstītas arī vairākas fiziskās spējas, piemēram, spēks, veiklība, izturība, lokanība, līdzsvars un koordinācija. 

Sportošana stiprina arī cilvēka kaulus un muskuļus. Pastāvīgas sportiskās aktivitātes ir labs veids, kā samazināt osteoporozes risku. Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt arī kaulu blīvumu un masu, kā arī palīdz nostiprināt muskulatūru.

Regulāras sportiskās aktivitātes palīdz arī nodrošināt labāku miegu, taču ir jāatceras, ka šīs aktivitātes nevar veikt vismaz 3 stundas pirms došanās gulēt, jo pretējā gadījumā uzreiz pēc intensīvām fiziskām nodarbībām būs grūti iemigt, un miegā tiks pavadīts mazāks laiks.

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir tas, ka sportošana palīdz kontrolēt ķermeņa svaru. Sports palīdz iegūt vai arī uzturēt veselīgu svaru (atbilstošu cilvēka garumam), sadedzinot visas liekās kalorijas. Jo aktīvāk sportosi, jo aktīvāk sadegs Tavas kalorijas. Atbilstošā svara uzturēšana samazina slodzi arī kauliem un locītavām, savukārt tas var novērst citus veselības traucējumus, piemēram, artrītu.

Iesaistoties arī dažādos aktīvās atpūtas piedāvājumos, cilvēks

Ir svarīgi atrast katram savu piemērotāko sporta veidu, lai sportošana neliktos garlaicīga un lai tā vairotu pozitīvismu! Vari pat iesaistīties arī dažādos aktīvās atpūtas piedāvājumos, jo arī aktīvā atpūta palīdz vairot pozitīvismu un savā ziņā arī nostiprināt veselību.