Sports ir fiziskas aktivitātes, kuru mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība un augstu rezultātu sasniegšana sacensībās.
Ir pieci galvenie sporta novirzieni – augsto sasniegumu sports (nacionālo vai arī starptautisko sacensību līmenī), sacensību sports (sports tiek uzskatīts par pamatprofesiju), sports visiem (aktivitātes veselības un labsajūtas nostiprināšanai), veselības sports (mērķis ir uzlabot fizisko veselību un garīgo labsajūtu), invalīdu sports (cilvēkiem ar invaliditāti tiek piemērotas konkrētas fiziskas aktivitātes).
Mūsdienās ir neskaitāmi sporta veidi – futbols, volejbols, basketbols, riteņbraukšana, hokejs, slēpošana, individuālais sports u.c.
Sports ir vajadzīgs ikvienam no mums jebkurā vecumā, jo nodarbošanās ar sportu palīdz izārstēt tikpat kā visas kaites. Cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, mazāk saslimst ar ļaundabīgu audzēju, cukura diabētu un dažādām sirds kaitēm. Sportošana aizkavē novecošanos, uzlabo pašsajūtu.
Iepriekš tika minēts, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, mazāk saslimst ar ļaundabīgu audzēju. It īpaši sportošana palīdz pret dzemdes kakla un krūts vēža rašanos, jo tiek samazināts ķermeņa tauku daudzums un samazināta estrogēna producēšana. Fiziskās aktivitātes palīdz arī pret resnās zarnas vēža rašanos. Neskatoties uz to, ka tas zinātniski nav pierādīts, vairāki zinātnieki uzskata, sportiskās aktivitātes palīdz sagremot ēdienu un to izvadīt ātrāk caur zarnām.
Amerikāņu zinātnieki ir atklājuši, ka ne visiem intensīvas sporta nodarbības palīdz saglabāt fizisko formu un labu veselību. Vislabāk sportiskas aktivitātes palīdz tieši tiem, kuri iepriekš ilgstoši uzturējušies pie televizora vai strādājuši pie datora. Sākot nodarboties ar sportu, viennozīmīgi uzlabojas sirdsdarbība. Tikai fiziskā slodze nedrīkst būt ļoti intensīva, piemēram, pietiks tikai sākumā ar pastaigām, jo patiesībā ar cukura diabētu mazāk slimo tieši tie, kuri pastāvīgi pastaigājas, nevis trenējas līdz pamatīgam nogurumam.
Sportojot paātrinās cilvēka asinsrite, ieelpas kļūst daudz dziļākas, tādējādi vairāk tiek uzņemts skābeklis, kas tiek piegādāts visiem cilvēka orgāniem bagātīgākā stāvoklī.
Sports palīdz uzlabot arī smadzeņu darbību. Zinātnieki ir pierādījuši, ka fiziskās aktivitātes izraisa dziļas un ilgstošas izmaiņas neironu savienojumu veidošanās procesā, un tieši šie procesi veicina smadzeņu darbību. Tādā veidā var tikt uzlabota arī atmiņa.
Pastāvīgas sportiskās aktivitātes var mazināt iekšējo nemieru un arī depresiju. Nodarbošanās ar sportu nodrošina endorfīna rašanos, kas cilvēkam rada labsajūtu. Pēc dienas, kas bijusi stresa pilna, speciālisti pat iesaka veikt kādu nelielu sportisku aktivitāti, lai nomierinātos. Kustoties tiek attīstītas arī vairākas fiziskās spējas, piemēram, spēks, veiklība, izturība, lokanība, līdzsvars un koordinācija.
Sportošana stiprina arī cilvēka kaulus un muskuļus. Pastāvīgas sportiskās aktivitātes ir labs veids, kā samazināt osteoporozes risku. Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt arī kaulu blīvumu un masu, kā arī palīdz nostiprināt muskulatūru.
Regulāras sportiskās aktivitātes palīdz arī nodrošināt labāku miegu, taču ir jāatceras, ka šīs aktivitātes nevar veikt vismaz 3 stundas pirms došanās gulēt, jo pretējā gadījumā uzreiz pēc intensīvām fiziskām nodarbībām būs grūti iemigt, un miegā tiks pavadīts mazāks laiks.
Viens no galvenajiem ieguvumiem ir tas, ka sportošana palīdz kontrolēt ķermeņa svaru. Sports palīdz iegūt vai arī uzturēt veselīgu svaru (atbilstošu cilvēka garumam), sadedzinot visas liekās kalorijas. Jo aktīvāk sportosi, jo aktīvāk sadegs Tavas kalorijas. Atbilstošā svara uzturēšana samazina slodzi arī kauliem un locītavām, savukārt tas var novērst citus veselības traucējumus, piemēram, artrītu.
Iesaistoties arī dažādos aktīvās atpūtas piedāvājumos, cilvēks
Ir svarīgi atrast katram savu piemērotāko sporta veidu, lai sportošana neliktos garlaicīga un lai tā vairotu pozitīvismu! Vari pat iesaistīties arī dažādos aktīvās atpūtas piedāvājumos, jo arī aktīvā atpūta palīdz vairot pozitīvismu un savā ziņā arī nostiprināt veselību.